Pareiza ventilācija ir pamatnoteikums, lai dzīves apstākļi Jūsu mājā būtu veselīgi
Ventilācija un veselība
Sākot no 1980 gada, kad tika ieviests termins "Sic Building Syndrome" (Paguruma sindroms ēkās), daudz diskutēts par šo jautājumu. Tomēr tas ir izskaidrojums, kāpēc dažās telpās, uzturoties ilgāku laiku, rodas noguruma sajūta, palielinās saslimstība un alerģiskas reakcijas. Šādos gadījumos palielinās hronisku slimību risks, samazinās darbaspējas un vispārējais veselības stāvoklis. Tas savukārt var novest pie dzīves kvalitātes pasliktināšanās, un rada negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku, jo palielina medicīniskās aprūpes izdevumus.
Pētījumu rezultātā ir noskaidroti vairāki riska faktori, kuri var izraisit SBS:
1. Toksisks piesārņojums, ko rada bīstamās ķīmiskās vielas un substances.
2. Negatīva ietekme, ko rada troksnis, neatbilstošs apgaismojums, smaržas, tvaiki, temperatūra.
3. Patogēno mikrobu (baktērijas, vīrusi, pelējums) pastiprināta veidošanās telpās.
4. Dažādu alergēnu iedarbība uzturoties telpās.
Toksisku vielu piesārņojums rodas izmantojot neatbilstošus materiālus būvēšanas/renovācijas darbiem, un tā līmenis ir tieši atkarīgs no klimata un ventilācijas apstākļiem telpās. Atbilstoši pieņemtajiem ēku energoekonomijas standartiem, pastiprināti tiek veikta ēku siltināšana lai samazinātu siltumzudumus. Būvju siltināšana ir nepieciešams pasākums, tomēr daudzos gadījumos tas noved pie gaisa apmaiņas (ventilācijas) samazināšanas telpās. No veselības viedokļa pareizai telpu ventilācijai jābūt ar gaisa apmaiņas koeficientu 0.5 - 1.0, bet daļai māju ar labu siltumizolāciju gaisa apmaiņa ir tikai 0.3-0.5. Tādā gadījumā toksisko vielu koncentrācija telpās palielinās, un pieaug SBS iespējamība. Šādos gadījumos liela nozīme ir kontrolējamai mājas ventilācijas sitēmai, jo tikai tā iespējams novērst iemeslus, kuri var negatīvi ietekmēt Jūsu veselību. Noteikumi un telpu higiēnas prasības ir noteiktas arī normatīvā DIN 1946.
Kontrolējamā mājas ventilācija
Ievads
Mūsdienās ir tendence pavadīt vairāk laika telpās. Neapšaubāmi, ka tādā gadījumā ir jāuzstāda augstas prasības videi un klimatam telpās. Katrā mājā ir zināma apjoma ventilācija, un svaigs gaiss nokļūst telpās caur logiem, durvīm, ventilācijas atverēm, sienām. Šāda ventilācija, pārsvarā vecākās mājās, nodrošina nepieciešamo gaisa apmaiņu. Atkarībā no laika apstākļiem, vēja ātrums un temperatūru starpība pastiprina (samazina) ventilāciju telpas. Šāda nekontrolēta ventilācija telpās savukārt noved pie lielākiem apsildes izdevumiem un kurināmā resursu lietošanas. Pašlaik arvien plašāk būvniecībā pielieto zemā energopatēriņa (māja ar zemiem siltuma zudumiem) ēku koncepciju, kura paredz māju pastiprinātu siltināšanu, konstrukciju gaisa caurlaidības samazinašanu. Pie šādiem konstruktīviem nosacījumiem, nekontrolētā ventilācija nenodrošina vajadzīgo gaisa apmaiņu un energotaupības ievērošanu. Zema energopatēriņa, mūsdienīgu ēku būvēšana aizvien plašāk lieto kontrolējamu mājas ventilāciju ar siltuma reģenerāciju.
Kontrolējamā mājas ventilācija ar siltuma reģenerāciju.
Kontrolējamu ventilācijas sistēmu ir lietderīgi ierīkot gan vecās, gan jaunās mājās ar zemiem siltuma zudumiem. Zema energopatēriņa mājas kontrolējamā ventilācija veic nepieciešamo gaisa apmaiņu, saglabājot mazus siltuma zudumus. Vecākām mājām, veicot renovāciju, siltinot, nomainot logus, kontrolējamā ventilācija nodrošina nepieciešamo gaisa apmaiņu, kura citādi būtu traucēta. Apdzīvotās vietas nozīme ir arī tam, ka šāda ventilācija telpās samazina ielu trokšnu līmeni, jo nav jāatver logi, lai veiktu vēdinašanu. Parasta ventilācija (arī mehāniskā) jebkurā gadījumā patērē ievērojamu siltuma daudzumu (40-50 % no apsildes), un nenodrošina ventilējamā gaisa siltumeneģijas izmantošanu. Kontrolējamā NIBE mājas ventilācija ar siltuma reģenerāciju ne tik vien izmanto ventilējamā gaisa siltumenerģiju, bet nodrošina arī siltuma izmantošanu, kura rada mājas apgaismes iekārtas, sadzīves tehnika un cilvēki. NIBE ventilējamā gaisa siltumsūkņi no šāda viedokļa ir izdevīgs un komfortabls risinājums, jo nodrošina ventilāciju, apsildi, karstā ūdens sagatavošanu ar iespējami mazāko elektroenerģijas patēriņu, un nelieto kurināmā resursus, līdz ar to samazina CO2 emisiju atmosfērā.